Varšava — Draudi par 2,5 miljardu eiro ES finansējuma nepietiek, lai atturētu Polijas reģionālo parlamentu no atteikšanās ceturtdien atteikties no pret LGBTQ+ vērstās rezolūcijas.
Pirms diviem gadiem Mazpolijas reģions Polijas dienvidos pieņēma rezolūciju pret "publiskām aktivitātēm, kuru mērķis ir veicināt LGBT kustības ideoloģiju". Šī ir daļa no līdzīgu rezolūciju viļņa, ko pieņēmušas vietējās pašvaldības, ko stimulēja valdošās partijas "Likums un taisnīgums" (PiS) augsta ranga politiķu centieni uzbrukt tam, ko viņi dēvē par "LGBT ideoloģiju".
Tas izraisīja pieaugošu konfliktu starp Varšavu un Briseli. Pagājušajā mēnesī Eiropas Komisija uzsāka tiesvedību pret Poliju, apgalvojot, ka Varšava nav pienācīgi reaģējusi uz tās izmeklēšanu par tā saukto "LGBT ideoloģisko brīvo zonu". Polijai jāatbild līdz 15. septembrim.
Ceturtdien pēc tam, kad Eiropas Komisija paziņoja vietējām varas iestādēm, ka tā varētu liegt daļu ES līdzekļu novirzīt apgabaliem, kas pieņēmuši šādu deklarāciju, Mazpolijas reģiona opozīcijas pārstāvji lūdza balsot par deklarācijas atsaukšanu. Saskaņā ar Polijas plašsaziņas līdzekļu ziņojumiem tas varētu nozīmēt, ka Mazpolija, iespējams, nevarēs iegūt 2,5 miljardus eiro saskaņā ar jauno septiņu gadu ES budžetu un var zaudēt daļu no esošajiem līdzekļiem.
“Komiteja nejoko,” paziņojumā Facebook sacīja Mazpolijas reģionālās padomes priekšsēdētāja vietnieks Tomašs Urinovičs, kurš ceturtdien balsojumā izstājās no PiS. Viņš atbalstīja sākotnējo rezolūciju, taču kopš tā laika mainīja savu nostāju.
Parlamenta priekšsēdētājs un Polijas prezidenta Andžeja Dudas tēvs sacīja, ka deklarācijas vienīgais mērķis ir "aizsargāt ģimeni".
Ceturtdienas debatēs viņš teica: “Daži mežoņi vēlas mums atņemt līdzekļus, kas ir vitāli svarīgi laimīgai ģimenes dzīvei.” “Šī ir nauda, ko mēs esam pelnījuši, nevis kaut kāda veida labdarība.”
Andžejs Duda pagājušā gada prezidenta vēlēšanu kampaņas laikā uzsāka pret LGBTQ+ vērstu uzbrukumu, lai piesaistītu savus konservatīvos un ultrakatoļu vēlētājus.
Rezolūcija saņēma arī spēcīgu atbalstu no Romas katoļu baznīcas, kuras daļa ir cieši saistīta ar PiS.
“Brīvība ir dārga. Šajā cenā ietilpst arī gods. Brīvību nevar nopirkt par naudu,” svētdienas sprediķī sacīja arhibīskaps Mareks Jedraševskis. Viņš arī brīdināja par cīņu starp Jaunavu Mariju un viņas sekotājiem pret “neomarksistisko LGBT ideoloģiju”.
Saskaņā ar ILGA-Europe reitingu Polija ir homofobiskākā valsts Eiropas Savienībā. Saskaņā ar Naida atlases projektu pilsētas un reģioni, kas parakstījuši kaut kādu pret LGBTQ+ vērstu dokumentu, aptver vienu trešdaļu Polijas teritorijas.
Lai gan Eiropas Komisija nav oficiāli saistījusi ES līdzekļu izmaksu ar ES pamattiesību ievērošanu, Brisele paziņoja, ka tā atradīs veidus, kā izdarīt spiedienu uz valstīm, kas diskriminē LGBTQ+ grupas.
Pagājušajā gadā sešas Polijas pilsētas, kas pieņēma anti-LGBTQ+ deklarācijas — Brisele tās nekad nenosauca —, nesaņēma papildu finansējumu no komitejas pilsētu sadraudzības programmas.
Urinovičs brīdināja, ka komiteja vairākus mēnešus ir risinājusi dialogu ar Małopolska kundzi un tagad ir izdevusi brīdinājuma vēstuli.
Viņš teica: “Ir konkrēta informācija, ka Eiropas Komisija plāno izmantot ļoti bīstamu instrumentu, kas bloķē sarunas par jauno ES budžetu, bloķē pašreizējo budžetu un neļauj ES finansēt reģiona popularizēšanu.”
Saskaņā ar iekšējo dokumentu, ko POLITICO jūlijā nosūtīja Mazpolijas parlamentam un ko iepazina POLITICO, komitejas pārstāvis brīdināja parlamentu, ka šādi vietējie pret LGBTQ+ vērsti izteikumi varētu kļūt par argumentu komitejai bloķēt pašreizējos kohēzijas fondus un papildu līdzekļus reklāmas aktivitātēm, kā arī apturēja sarunas par reģionam izmaksājamo budžetu.
Komisijas dokumentā teikts, ka Eiropas Komisija “neredz iemeslu turpmāk ieguldīt līdzekļus no gaidāmā budžeta”, lai veicinātu kultūru un tūrismu reģionā, “jo pašas vietējās varas iestādes ir smagi strādājušas, lai radītu nedraudzīgu tēlu Mazajiem poļiem”.
Urinovičs arī tviterī paziņoja, ka komiteja ir paziņojusi konferencei, ka paziņojums nozīmē, ka sarunas par REACT-EU – papildu resursiem, kas pieejami ES valstīm, lai palīdzētu ekonomikai atgūties no koronavīrusa pandēmijas – ir apturētas.
Eiropas Komisijas preses dienests uzsvēra, ka Brisele nav apturējusi nekādu finansējumu Polijai REACT-EU ietvaros. Taču tas piebilda, ka ES valdībām ir jānodrošina, lai līdzekļi tiktu izmantoti nediskriminējošā veidā.
Angela Merkele un Emanuels Makrons nav ieradušies Kijevā, jo sarunas par gāzi ir prioritāra salīdzinājumā ar okupēto pussalu.
Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leina izklāstīja ES sākotnējos plānus Afganistānā, kad tā nonāca Taliban rokās.
Organizācija cer, ka tās apņemšanās aizsargāt sievietes un minoritātes iegūs Rietumu atzinību un kļūs par jauno Afganistānas valdību.
Borels sacīja: “Notikušais ir radījis daudz jautājumu par Rietumu iesaisti valstī 20 gadu garumā un to, ko mēs varam sasniegt.”
Publicēšanas laiks: 2021. gada 24. augusts